Universitātes

Universitāte (latīņu valodā: universitas, „kopums”, „korporācija”) ir augstākās (vai profesionālās izglītības pēc vidusskolas) izglītības un pētniecības institūcija, kas piešķir akadēmiskos grādus dažādos priekšmetos (Vikipēdija). Universitāte atvasināta no latīņu vārdu savienojuma „universitasmagistrorumetscholarum”, kas nozīmē „skolotāju un studentu apvienība”.


Ko nozīmē universitātes


Oriģinālais latīņu valodas izcelsmes vārds “universitas” vispārīgi nozīmē „cilvēki, kas apvienojušies vienā apvienībā, sabiedrībā, kompānijā, ģildē, korporācijā u. t. t.”, specializētas „studentu un skolotāju asociācijas ar kolektīvām juridiskajām tiesībām, kas parasti garantētas ar tās pilsētas vai reģiona, kur atrodas universitāte, likumiem”. Tāpat kā citas ģildes, universitātes bija pašregulējošas iestādes, kuras darbību noteica tās locekļu kvalifikācija.


Modernajā valodā mūsdienu izpratnē vārds nozīmē „augstākās izglītības institūcija, kas piedāvā galvenokārt akadēmisko izglītību ar tiesībām piešķirt grādus”. Oriģinālais latīņu valodas vārds apzīmē grādu piešķirošu institūciju Rietumu un Centrālajā Eiropā, kur dominēja šādas legālas organizācijas forma, izplatoties visā pasaulē.


Universitātes definīcija


Universitātes definīcijā ļoti svarīga ir ideja par akadēmiskajām brīvībām. Pirmais dokumentārais pierādījums par to cēlies no pirmās universitātes. Boloņas universitāte pieņēma akadēmisko hartu, ConstitutioHabita 1158. (vai 1155.) gadā, kas piešķīra ceļojošam studentam neierobežotas tiesības izvēlēties mācību priekšmetus izvēlētās izglītības interesēs. Šādas tiesības ir pamats šodienas akadēmiskajām tiesībām. Mūsdienās tās ir starptautiski atzītas: 1988. gada 18. septembrī 430 universitāšu rektori parakstīja Magna Harta Universitatum, tādējādi iezīmējot 900. Boloņas hartas dzimšanas dienu. Pieaug to universitāšu skaits, kas paraksta Magna Harta Universitatum, un tās ir universitātes visā pasaulē.


Pirmās Universitātes


Eiropas augstākā izglītība vairākus simtus gadu tika iegūta kristīgajās katedrāļu skolās vai klosteru skolās, kurās mūki un mūķenes mācīja dažādus priekšmetus. Šo universitāšu pirmsākumu pierādījumi sniedzas līdz pat 6. gadsimtam. Mazliet vēlāk universitātes dibināja arī karaļi (Neapoles Federico II universitāte, Čārlza universitāte Prāgā) un municipalitātes (Ķelnes universitāte, Erfurtes universitāte). Agrīnajos viduslaikos lielāko daļu jauno universitāšu dibināja uz iepriekš eksistējošu skolu pamata. Daudzi vēsturnieki atzīst, ka universitātes un katedrāļu skolas bija turpinājums mācībām, ko sniedza klosteros.
Pirmās universitātes Eiropā ar korporatīvu (ģilžu) raksturu bija Boloņas universitāte (1088. gads), Parīzes universitāte, vēlāk saistīta ar Sorbonas universitāti (1150. gads), un Oksfordas universitāte (1167. gads).


Eiropā jauni vīrieši pēc studiju, kas iekļāva gramatikas, retorikas un dialektikas vai loģikas mācību (trivium), vai quadrivium cikla (aritmētika, ģeometrija, mūzika un astronomija) pabeigšanas devās uz universitāti.


Universitāšu kultūra


Universitāšu kultūra dažādi attīstījās Eiropas ziemeļos un dienvidos, kaut gan ziemeļu (pirmkārt, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas) universitātēm bija daudz kopīgu elementu ar dienvidu zemju universitātēm (Itālijā). Latīņu valoda bija universitāšu mācību un sarunu valoda, ko izmantoja visiem tekstiem, kā arī lekciju, disputu un eksāmenu norisē. Profesori pasniedza mācību priekšmetus, balstoties uz Aristoteļa grāmatām par loģiku, filozofiju un metafiziku, bet Hipokrāta un Avičennas darbus izmantoja medicīnas izglītībā. Itāļu universitātes koncentrējās uz tiesību un medicīnas zinātnēm, kamēr ziemeļu universitātes - mākslām un teoloģiju. Angļu, franču un vācu universitātes parasti piešķīra bakalaura grādu (izņemot teoloģijā, kur pārsvarā dominēja doktora līmenī sasniegtie grādi).


Sākot ar 18. gadsimtu, universitātes publicēja savus pētnieciskos žurnālus, un ar 19. gadsimtu izveidojās vācu un franču universitāšu modeļi. Vācu, Humbolta modeli, radīja Vilhelms fon Humbolts, pamatojoties uz Frīdriha Šleiermahera liberālajām idejām, kurās svarīga vieta ierādīta universitāšu brīvībai, semināriem un laboratorijām.


Svarīgi par universitātēm


Gandrīz visās universitātēs iedibinātas pilnvaroto padomes, kuru priekšgalā ir prezidents vai rektors, un tajās ietilpst viceprezidents vai vicerektors un dažādi dekāni. Universitātes iedala akadēmiskajos departamentos un fakultātēs.

Resursi: zuz.lv.